Visa tava ģimene, visi tavi draugi un paziņas tevi nekad mūžā nav redzējuši. Tu neesi esksistējis viņiem, bet tu viņus visus zini un vēro, bet tagad tu šeit neesi. Tu esi nedzudz nostāk no visa tā, kā trešā persona. Tu skaties uz viņiem visiem.
Neiesaisties viņu dzīvēs!
Nav taču jēgas.
Skat' jau vasara klāt un cik zilas debesis ar baltiem mākoņiem peld.
Bet viņi to jau sen vairs neredz. Itkā bērnībā aklums viņiem bijis barots.
Katrs nākošāis aizvien ar tukšāku acu skatienu. Vairs jau nav pat jēgas uzsmaidīt, jo sajūta ir biedējoša, ka tev mironis pretī stāv.
Spēsi smaidīt navei pretī, kad pienāks tavs laiks?
