Ūdens lāses.

Sveiki!

Izdomāju, ka kaut kas ir atkal jāuzraksta, citādi tukš ā pulkstenī na ko dzīvot.

Šodien ir tiešā sasodīti laba diena. Neskatoties šī ir viena no aukstākajām ziemā Latvijā pēdējo gadu laikā, kā arī ir iespēja šim lielajam anticiklonam pārspēt vispār kopējo norišņu mērijuma augstumu visā mērišanas vēsturē pagaidām tie ir bijuši 792mm, bet cerēsim ka šogad būs vairāk un būsim piedzīvjuši kādu kārtējo lielo notikumu ko stāstīt saviem mazbērniem, vai arī vienkārši atcerēties par to.

Atvēru logu, jo gribēju uzzināt kāds ārā laiks, bet izrādās ka logs ir piesalis pie segām ko esmu apklājis pie palodzes šķirbām, lai augstums netiek klāt.

Beigās kaut kā dabuju vaļā logu, atplēšot segas no loga, sieklīgi ir tas ka plēšot segu pūkas palika pie loga, es nezinu kapēc man ats lika pasmaidīt, laikam tapēc ka biju mazāks man ome atļāva spēlēties ar ledu, kurš bij sakrājies pa nakti un piesalis pie stikla virtuvē.

Jā.

Tātad kad biju paraudzijos kas notiek ārā un kāda temperatūra, mēģināju taisīt logu ciet, bet tā šķirbas bija piekritušas ar sniegu, kurš bija sakrājies aiz loga.

piesitos vairāk ar spēku, logs saspieda sniegu ļaujot loga aizvēršanu istenojamu.

Tieši tajā brīdī kad biju aizvēris logu divas ūdens lāses lielā ātrumā triecās pa stiklu uz leju atstājot savas slapjās pēdas uz loga virsmas. Un pirmo reizi mūžā es tiešām nolēroju kā tās sasalst manā acu priekšā. Skrēja skrēja, bet ar katru sekundi sals mina lāsītēm uz papēžiem, beigās palēninādams viņas un noķerdams tās loga vidū, pilnībā tās apstādinājis.

Dīvaini bet katrā mazākajā dzīves sīkumā spēju saskatīt dzīves ritējumu.

Ņemot par piemēru šīs pašas ūdens lāsītes un salu. Viņas uzsāk ceļu loga augšdaļā (sākumā, kā mēs visi), tad sāk triekties un spēt pēc iespējas tālāk līdxz loga lejai, bet uzsākot skrējienu sals tevi sāk ķert un tev jāspēj tikai ātrāk skiet un pēc iespējas garākas pēdas pēc sevis atstāt.

City and Colour - Love don't live here anymore (Rose Royce cover)