~~~

Pārsteidzoša sajūta nolaisties uz zemes, sajust arī dažreiz ka laiks var uz sekundēm apstāties.
Pēc liela skrējiena (pat pēc sprinta) nobremzēt, ievilkt elpu un atkal apzināties, ka tas miera moments ir pagājis.
Skaisti bez gala. Pacelties jau atkal spārnos, uzsākt kārtējo skrējienu un gūt baudu tā ietekmē?

Nenovirzīsimies no cilvēciskā "Es" vismaz šajā momentā.

Es: Jums saku:''Sveiki.''

Jūst aizdomājaties...

(Jūs tomēr tikai tukši izlasat.)