trešdiena, 2010. gada 10. februāris

Kaustība caur vēju.

Gulēju gultā un nekustējos.
(Nekas nesanāca). Vāļājos bet.
Ai  pfffffffffffffffffffff.
Nebūs te nekāds pelēkais stāsts.
Krāsa vienkārša un maza kā paklājiņš, bet man to ir milijoniem.
Iedegt katras ielas lukturi, kartas mājas loga un cilvēka iekšējo kvēlspuldzi.
Skriet un paspēt. Izdoties un ķert.
Katrā krāsā iedegušās tauriņa majestātiskās buras dodas pertīm nezināmajiem debeszilās krāsas hrizonta diegiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru