otrdiena, 2010. gada 9. februāris

Teātris


Gāju pa ielu un ieraudziju teātri. Teātris parast kā jau visi.
Iegāju iekšā un domāju nopirkšu biļeti uz izrādi. Nezināju ko lai skatās tapēc jautāju pārdevējai.
Taču viņa man ieteica tikai vienīgo izrādi kura viņiem ir. Izrāde bez nosaukuma, izrādes laiks 00:00.
Sagaidiju pusnakti un devos zālē iekšā un nosēdos zāles viducī , lai vislabāk dzirdētu un redzētu.
Lielais sarkanais priekšauts bija aivērts. Un vēl neviens cilvēks nebija atnācis. pēc kāda laiciņa kad jau pirmais zvans noskanēja sāku šaubīties vai izrāde vispār notiks, taču pēc otrā zvana nevienam neierodoties pazuda gaismas un sāka skanēt blāva mūzika fonā.
Priekškars atvērās un tur stāvēja trīs tēli, kā mūki, tik stalti un graciozi, tajā pašā laikā itkā nedaudz noliekuši galvas uz zemes pusi un meditētu.
Dīvainā kārtā viņiem nebija ne halātu, ne bībeļu un pat ne krustu.
Likās ka vienīgais kas viņiem ir, tā ir mana uzmanība.
"Ei, grēciniek!"
------------------------------------------------------
Vienīgais kurš sēž zālē esi Tu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru